13/04/2026
Publiskajā telpā uzvirmojušas diskusijas par nepieciešamību pārskatīt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas ierobežojumu tvērumu. NĪAA jau vairākus gadus ir vērsusi Rīgas Domes vadības uzmanību uz Rīgas centra un tā aizsardzības zonas nekustamo īpašumu katastrofālo tehnisko stāvokli. Ja nenotiks straujas darbības esošā apbūves regulējuma pārskatīšanā, tad pēc dažām desmitgadēm mūsu valsts lielākais unikālais vēstures piemineklis-UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais objekts būs zudis nākamajām paaudzēm. Tādēļ mēs priecājamies, ka esošās Rīgas domes deputātu vidū ir pietiekoši drosmīgi un atbildīgi tautas priekšstāvji, kas ir gatavi sākt diskutēt par šo ļoti svarīgo tematu. Pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru ir pametusi gandrīz puse patstāvīgo iedzīvotāju, un bijušās rūpnieciskās teritorijas ap dzelceļa loku ir pārvērtušās pamestu graustu rajonos. Izlikties neredzam šo straujo Rīgas centra degradāciju, mūsuprāt ir noziegums pret mūsu bērniem un mazbērniem. Līdzšinējā prīvāto investīciju plūsma vēsturiskā mantojuma atjaunošanā un pielāgošanā mūsdienu vajadzībām ir bijusi mikroskopiska, salīdzinot ar to apjomu, kas nepieciešams, lai kaut vai uzturētu šo mantojumu esošajā tehniskajā stāvoklī. Savukārt publiskā sektora iespējas nekad nebūs tādas, lai nosegtu šo deficītu. Tādēļ mūsuprāt ir pēdējais laiks pragmātiskai diskusijai par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas nākotni, ņemot arī vērā citu valstu pieredzi, un ar vislielāko atbildību pret mūsu vēstures mantojumu radīt priekšnoteikumus privātā kapitāla investīciju plūsmas pagriešanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas virzienā.
